Kad ikdienas spriedze sāk pārsniegt pieļaujamo normu, ir īstais laiks ķerties pie aizraujošiem rokdarbiem. Filcēšana ar adatu vienmērīgās un ritmiskās darbības dēļ ir ļoti labs veids kā izlādēt savu saspringumu, turklāt samērā ātri sasniedzamais rezultāts rada spēcinošu gandarījuma sajūtu.
Kā jau jebkurš darbs, arī filcēšana jāsāk ar ideju, kad tā atrasta var ķerties pie patīkamākas daļas. Paraugā parādīts kā soli pa solims izgatavot mazu lapsas piespraudīti.
- dažādu krāsu vilna;
- filcēšanas adatas;
- biezs porolona paliknis;
- piespraudes adata un piederumi šūšanai, ja gala rezultātu būs vēlme piespraust pie krūts.
1. solis
No viegli izvilktiem vilnas “mākonīšiem” saliek palielu pamata apjomu, filcēšanas procesā objekta izmērs stipri saruks. Mīksto formu novieto uz porolona un, turot no sāniem, virza tajā iekšā un ārā filcēšanas adatu. Adata ar atskabargām savilks smalkos vilnas matiņus apjoma iekšienē, tādējādi to sablīvējot. Adata ir ļoti asa un trausla, tā jāvirza pret porolonu taisnā virzienā, nelokot.
2. solis
Kad forma no visām pusēm apdurstīta un vairs neatgādina uzplūkātu mākoni, var sākt izstrādāt formas nianses. Vietās, kur adata tiek iedurta dziļāk un biežāk, veidojas padziļinājumi. Tur, kur nepieciešams augstāks pacēlums, var pievienot nesablīvētus vilnas “mākonīšus”, tos vienmērīgi ar adatu piedurstot klāt pie gatavā apjoma. Objektu dursta ar adatu no visām pusēm, līdz tas ieguvis vēlamo formu.
3. solis
Laiks pievienot detaļas. Te jāatgādina, ka pievienotajai vilnai jābūt gaisīgai, nevis sablīvētai un ka tās apjoms filcēšanas procesā krietni samazinās. Ar izkliedētiem dūrieniem piedursta austiņas un citu krāsu detaļas.
4. solis
Nobeigumā, kad mazais draudziņš ieguvis vēlamo raksturu, tam aizmugurē var piešūt piespraudes adatu. Piespraust sev un nest visur līdzi, vai uzdāvināt draugam.
